Par to ka Lietuvas triatlonisti grib rīkot „Puse dienas”(pareizāk jau būtu bijis – „nakts”) jeb 12 stundu peldējumu uzzināju no ielūguma, kas tika nopublicēts Latvijas triatlona mājas lapā. Mani tas ieintreģēja , jo pasākums solījās būt neikdienišķs. Tas bija zināms izaicinājums. Aprunājos ar triatlonistiem kolēģiem, taču neviens īpaši pa nakti no plkst.20.00-08.00 rītā peldēt nerāvās un ieteica man kā peldētājam izmēģināt spēkus. Zinot slavenā lietuvieša mana vienaudža(man 56, viņam 53) Vidmantas Urbanas peldēšanas varoņdarbus(pēdējais pāris gadus atpakaļ no Zviedrijas uz Gotlandi un uz Lietuvu, ko pārtrauca vētras dēļ), nolēmu pieteikties un atbalstīt šīs sacensības. Jūtūbā arī atradu kādu 30 km garu peldējumu Vidusjūrā Grieķijā no Kalamati pilsētas uz Koroni, kuru uzvarētājs grieķis pieveica 7 stundās 25 minūtēs. Mēs jau arī varētu pamēģināt pārpeldēt, piemēram, Irbes jūras šaurumu no Mazirbes uz Sāremas salu, kur attālums ir tieši 30 km....ka tikai kuģu satiksmei netraucētu.
Gatavošanās.
Protams, ka pusotra mēneša laikā sagatavoties tādam pasākumam no nulles nav iespējams. Pamats – iestrādāta izturības bāze man ir. Sāku peldēt 2 reizes nedēļā garākus gabalus bez apstājas. Sākumā pa 6 km, tad pa 7 un beigās pa 8 km. Pa vidu slēpoju ne mazāk kā 2-2,5 stundas dienā. Treniņā peldēju 7 km 1:55 un 8 km 2:20. Izmēģināju dažādus ātruma režīmus. Ja sāku simtus peldēt pa 1:30-35, tad pēdējos km veicu , jau pa 1:50. Nepatīkami bija , ka pēc 7 km katrreiz kāju ikros iemetās krampji. Lietoju katru dienu no rīta pēc brokastīm pa tabletei Magvit B6 un pēdējo nedēļu pēc Viestura Lejiņa ieteikuma ikdienas pa 2 (kalcija&magnija&cinka) tabletēm. Pēdējo nedēļu centos ēst arī ogļhidrātiem bagātu ēdienu. Pēc Anatolija Levšas ieteikuma pēdējās trīs dienas atpūtos.
Ēšana un dzeršana sacensību laikā.
Visi , kas nodarbojas ar izturības sporta veidiem zina, ka bez pareizas ēšanas un dzeršanas izredzes finišēt ir tuvas nullei. Izpētot nelielo pieredzi, ko varēja sameklēt internetā, un apkopojot ar Anatolija ieteikumiem(viņš savulaik trīskāršo aironmenu uzsāka ar 11,4 km peldējumu baseinā) sastādīju savu peldēšanas sacensību ēdienkarti. Dzērieni – Isodrink pulvera ( bundža 400 g)šķīdums ūdenī (man šī bundža bija kā balva par izcīnīto vietu kādās sacensībās) un 2 gab. Maxim želejas 100 g iepakojums – katri 100 g izšķīdināti ūdenī 600 g velo pudelē. Pie Maxim želejas esmu pieradis jau vairāku gadu garumā. Tad sataisīju termosā vistas buljonu ar nūdelēm. Tad bija banāni 2 kg. Kafija. Sālīti gurķi.
Anatolijs vēl ieteica kolu – daudz cukura, kofeīns, taču man ir psiholoģiski aizspriedumi pret šo produktu, pie tam tas ir gāzēts, kas nu ir pagalam kaitīgi. Jau treniņos konstatēju, ka peldot ar nelielu pulsu, izdzertais šķidrums nevis izsvīst, bet gan piedzen urīnpūsli un dzert pat īpaši neprasās( vēl jau sanāk pa brīdim netīšām „ieķert” baseina ūdeni),kas protams ir mānīga sajūta. Ēšanas un dzeršanas ritmu izvēlējos – ik pa pusstundai, sākot pēc pirmās stundas.Sacensības.
Uz sacensībām ierados 2 stundas pirms starta. Mani pavadīja mans draugs, institūta grupas biedrs Egons Rutkovskis , kas reizē arī bija ēdienu un dzērienu pasniedzējs, fotogrāfs un video filmētājs , darbību dokumentētājs un šoferis turp - atpakaļ. Sanesām savas mantas baseinā. Man līdzi vēl bija plastmasas atpūtas krēsls, kuru vienu reizi tomēr izmantoju. Baseinam tikai 4 celiņi. Dziļums tālākajā galā 5 m. Man tika iedalīts 2.celiņš kopā ar man labi pazīstamo 26-gadīgo Lietuvas izlases triatlonistu Laurynas Urbšys. Vienojamies , ka peldēsim celiņā nevis pa apli, bet katrs pa savu pusi. Otrā pusē 1.celiņā mana „kaimiņiene” bija labākā Lietuvas triatloniste 28 – gadīgā Alina Padleckaite. Kopā ar Alinu vienā celiņā peldēja Lietuvas triatlona federācijas viceprezidents un galvenais sacensību sponsors un organizētājs 39 –gadīgais Dainius Kopūstas. Jāpiebilst, ka Dainiusu vairākus gadus atpakaļ notrieca automašīna, stipri sakropļojot kāju un roku, taču šī cilvēka gribasspēks dara brīnumus un nu viņš startē triatlona sacensībās.
Un tā gatavojamies startam. Neviens īpaši neiesildās. Es esmu vienīgais dalībnieks no Latvijas un man par godu ir izkārts Latvijas karogs. Tāpēc jācenšas būt līmenī.
Peldcepuri nevilku, jo man tā ļoti nospiež galvu. Ausīs iebāzu aizbāžņus. Tos iegādājos speciāli šīm sacensībām, jo treniņos peldot vairāk par 6 km, mainoties spiedienam, ausīs dziļāk ieplūda ūdens, radot diskomforta sajūtu. Arī peldbrilles jaunas, gumijas ap galvu minimāli nostieptas.
Plkst.20.00 un starts. Aiziet ! Laurynas uzreiz aiziet man garām, bet es nesteidzoties ar garu airējienu peldu. Biju plānojis peldēt 3 km stundā, taču pirmajā stundā sanāk 3,5 km. Jūtos labi. Dzeru un ēdu 21:00, tad 21:30.
22:00. Divās stundās nopeldēti 6850 (2. stundā – 3350 m). Nevajag trakot ! Ēdu kumosu banāna un uzdzeru gan vienu , gan otru dzērienu. Buļjonu un kafiju atstāju rīta cēlienam.
23:00. Nopeldēti 10250 m (3.stundā - 3400 m). Ātrums ap 1:48/100m. Pamainu veidus-papeldu uz muguras un brasā. Man ir trešais labākais rezultāts. Ātrums krītas uz 1:50-1:55/100m. 23:30 ir apēsts pirmais banāns. Jāatzīst, ka banāni „ēdās” ļoti labi arī turpmāk. Pagaidām no kāju krampjiem nav ne ziņas, ne miņas.
00:00.Nopeldēti 13350 m (4.stundā -3100 m).Man ir 2.vieta.Laurynas 1.vietā ar 14250m.Sāk pagurt rokas. Kājas cenšos izmantot tikai lai atgrūstos no sienas. Katru reizi apēdu pa ½ banānam un dzeru abus dzērienus. Ēdienreizēs apstājos uz ne vairāk kā 20 sekundēm. To man pirms šīm sacensībām ieteica lietuviešu triatlona leģenda Vidmantas Urbonas, jo apstājoties ilgāk , krītās pulss, ko organismam grūtāk atjaunot(papildus slodze).Pateikšu vēl, ka savulaik V.Urbonas šajā baseinā bez apstājas veica 100 km !!!!
01:00.Nopeldēti 16300 m(5.stundā – 2950 m).Man 2.vieta aiz Laurynas. Abi kāpjam ārā un taisām pirmo pauzi(pārējie jau pauzējuši vairākkārt). Atpūta ar dušu 25 minūtes. Pēc atpūtas ātrums pieaug līdz 1:43/100m. Varbūt, ka nevajadzēja trakot, taču pēc atpūtas peldējās ļoti labi un pat uzsāku iedzīt Laurynas.
02:00. Nopeldēti 18350 m (6.stundā – 2050 m pie tam 35 minūtēs). Ātrums 1:43/100 m. Uzēdu, padzeru,100 m atpūšos brasā un turpinu ātri pa 1:46/100m peldēt kraulā. Tad 10 minūtes atpūšos krēslā , atbrīvojot rokas un 2:38 nopeldu tieši 20 000 m. Informators paziņo, ka daži dalībnieki devušies atpūsties un atgriezīsies baseinā plkst.5. Peldēt grūti – ļoti sāp pleci-grūti roku izvilkt no ūdens.
03:00. Nopeldēti 21000 m (7.stundā – 2650 m). Esmu stabili otrais aiz Laurynasa, atpaliekot no viņa 1850 m. Šausmīgi sāp pleci. Kraulā rokas no ūdens velku ārā sakostiem zobiem.03:10 apstājos un izkāpju no baseina. Arī Alīna mocās ar plecu sāpēm. Man klāt pienāk Urbonas un paskaidro, ka tā tas mēdzot būt un iesaka pakarāties izstieptās rokās , kā arī iziet no baseina telpas koridorī paelpot svaigāku gaisu. Mazliet atpūšos, pirmoreiz uzēdu buljonu un konstatēju, ka tas ir lielisks. 3:40 turpinu peldēt. Ātrums 2:02/100m. Šausmīgi sāp pleci. Airēt varu, taču rokas vairs nevaru izcelt no ūdens.( Vēlāk parēķināju, ka peldot ar katru roku 25 metros tiek izdarīti vismaz 10 vēzieni, t.i. 100m -40, 1 km – 400 un 20 km 8000 vēzienu. Pamēģini katru roku pacelt 8000 reizes ... un te nu ir rezultāts. Kādreiz taču jaunībā treniņos ganteles bija jācilā sev priekšā stāvus taisnās rokās no apakšas uz augšu. To arī tagad vajadzēja savlaicīgi trenēt, tad problēmas izpaliktu.
04:00.Nopeldēti 22300 m(8.stundā ar lielo 30 min atpūtu tikai 1300 m). Laurynasam par 3 km vairāk, Alina atpaliek no manis vairs tikai 800 m. Peldu brasā ar ātrumu 2:30/100 m un mazliet uz muguras. 04:30 ēšanas laiks. Egons ir sarēķinājis, ka pavisam kopā esmu izlietojis 750 ml Maxim želejas šķidruma, 1250 ml Isodrink šķidruma un 1 krūzīti vistas buljona. Banānus gan ēdu pa pus banānam katru pusstundu – tie ēdas ļoti labi. Mēģinu nopeldēt 150 kraulā un atkal pāreju uz brasu.
05:00. Nopeldēti 24700 m (9.stundā – 2400 m, no tiem kraulā tikai 150 m).
05:08 Nopeldēti maģiskie 25 000 m ! Paēdu un peldu tālāk. Kraulā vairs nepeldu vispār. Brasā ātrums no 2:40-3:00/100 m. Brīnos , ka kājas tur un nevelk krampjus. Ar labo kāju brasa īstu atgrūdienu gan netaisu, jo man vēl tā ir sāpīga pēc 4 mēnešu atpakaļ veiktās meniska operācijas. Mēģinu to vienkārši slidināt, taču ik pēc brīža aizmirstos un tad sāpes celī mani atgriež realitātē un atkal sāku slidināt. Mani kaimiņi Laurynas un Alina nepeld bez pārtraukuma, bet gan ar pārtraukumiem atpūtai.
06:00. Nopeldēti 26850 m (10.stundā – 2150 m, Laurinasam – 2350 m, Alinai – 1700 m). Laurynas ir jau saniedzis 29000 m, bet Alina 25000 m. 6:30 – peldu joprojām brasā ar ātrumu ap 3:00/100 m. 6:35- ieēdu, nopeldēti 28050 m. Alina vairs nepeld, laikam atpūšas. Laurynas kādu pusstundu atpūšas un tad pusstundā nopeld ap 2 km.
07:00. Nopeldēti 28900 m (11.stundā – 2050 m, Laurinasam – 1950 m, Alinai – 0 m). Atgriežas baseinā daļa peldētāju, kas aizgāja pēc 3.-4.peldēšanas stundas. Man līdz „manai Koroni pilsētai” atlikuši 1100 m. Nav jau kur palikt-jūras vidū taču nepaliksi !
7:10 ,ieēdu ,iedzeru, atlikuši 900 m.
7:20, brasā ātrums no 3:10/100 m.
7:34. ......30 000 m! Finišs! (atpūtai 11 stundās 32 minūtēs tika iztērētas 50 minūtes). Man pietiek. Kāpju ārā no baseina un eju uz dušu. Rokas nevaru pacelt, taču jūtos labi.
Apmēram 5 minūtes pasildījos dušā un gāju atpakaļ uz baseinu. Tad arī pēkšņi sagriezās galva. Paspēju uzsaukt Egonam, lai nāk šurp. Pa koridoru gar dušu aizkļuvu līdz pirmajām atslēgtajām durvīm(tas izrādījās baseina medpunkts) un atgūlos uz kušetes. Pēc brīža mani atrada Egons. Teicu, lai sameklē māsiņu. Atnāca māsiņa, iedeva paostīt ožamo spirtu un 2 tabletes validola, taču , kad mēģināju celties sēdus, atkal reiba galva un kratīja drebulis. Man sasedza un nolēma zvanīt „ātrajiem”, kas atrodas tepat kaimiņos. Un tiešām tie pēc 5 min bija klāt . Uztaisīja kardiogrammu, nomērīja pulsu , spiedienu un ...teica, ka aizvedīšot tomēr uz slimnīcu. Gribēju celties kājās, taču man neļāva. Uzlika uz mīkstajām nestuvēm un tādi mani kā „uzvarētāju” 6 cilvēki nesa no baseina ārā. Vēl mēģināju jokot -teicu , lai vismaz nenes ar kājām pa priekšu. Taču man atbildēja, ka tam neesot nozīmes. Vēl pēc piecām minūtēm biju slimnīcā. Tur uzņemšanā man nomērīja spiedienu un izsauca neiropatalogu. Atnāca kāda neapmierināta kundzīte , lika man piecelties, izstiept uz priekšu rokas , aizvērt acis un pieskarties pie deguna. Teicu, ka rokas nevaru pacelt... ja nu vienīgi ar viņas palīdzību. Tad viņa man piepalīdzēja. Vēl lika pasekot ar acīm pildspalvai. Un pateica, ka man slimnīcā nav ko darīt.
Tā nu apbalvošanas ceremonijas laiku pavadīju slimnīcā. Manā vietā diplomu un balvu saņēma Egons. Pirmajā vietā vīriem Laurynas Urbšis ar 32 km, otrā vieta man ar 30 km, trešajā vietā Dainius Kopūstas ar 20,550 km. Dāmām pirmā un vienīgā Alina Padleckaite ar 25 km .
Tādi nu tie piedzīvojumi. Un Egons mani aizveda līdz pašai mājai Carnikavā.
Egona dokumentētais - sabildētais, safilmētais, sarakstītais, kā arī dalībnieku saraksts un rezultāti šeit : https://goo.gl/rRGJaO Domāju, ka kādam , kas vēlas startēt līdzīgā pasākumā daudz kas var noderēt. Video var redzēt sacensību atmosfēru, ēšanu, peldēšanas ātrumu dažādos laikos, pagriezienus u.c. Gribu vēl pateikt, ka ar kunģi man problēmu nebija- nekas nesāpēja un diskomfortu neradīja. Ļoti labi ēdās banāni, arī buljons ļoti spēcināja(diemžēl saplīsa termoss un tas ar visu buljonu bija jāizmet). Kafija un sālītie gurķi palika neizmantoti-negribējās. Neskatoties uz to, ka briļļu siksniņas noregulēju maksimāli vaļīgi, pēc 10 stundām tomēr brilles bija stipri un sāpīgi nospiedušas acis. Varbūt ir vērts garajās distancēs tomēr lietot lielās triatlona brilles, kurām atbalsta laukums ap acīm ir daudz lielāks (Alina ar tādām peldēja). Kas attiecas uz manu pēcsacensību ģībšanu , tad domāju , ka tur pie vainas bija vispirms nogurums- arī negulēta nakts, tad tas , ka pēdējās vairākas stundas peldēju bez pauzēm, atrados horizontālā stāvoklī, varbūt arī ne īpaši labais gaiss baseinā.
Raimonds Garenčiks
