Jau pagājušogad piedalījos šajā maratonā un man tas iepatikās. Pirmkārt, jau ar savu grūtumu, otrkārt –ar savu skaistumu. Tā kā pērn noskrēju 11 km un biju šausmīgi noguris, tad šoreiz nolēmu startēt divreiz garākā distancē. Pa kalniem speciāli neskraidīju ,nolēmu, ka pietiks jau esošās trenētības. Taču otrdien negaidīti saslimu. Trešdien kakls tā sāpēja, ka nevarēju siekalas norīt – kaut kāds vīruss, kas bija atceļojis pie manis no mazmeitas, tad bērniem un sievas. Sapratu, ka startēt laikam nebūšu spējīgs. Neatceros, kad pēdējo reizi slimoju, un te pēkšņi tāda „dāvana”. Sestdien no rīta vājums saglabājās, taču biju sarunājis, ka vedīšu kolēģus no Carnikavas, tāpēc braucu. Kad nokļuvu sacensību vietā, pašsajūta uzlabojās, jo nokļuvu savā tradicionālajā vidē. Daudz mūsējo-Anatolijs, Aivars Uzuls, Ansis, Deniss ar Moniku. Pārģērbos, kājās uzvilku pie Fodžas pirktās Asics ziemas krosenes ar dzelkšņiem(super apavi šim pasākumam), kājās siltās Newline garās skriešanas bikses un mugurā Newline biezo velokreklu ar stopwinderu uz krūtīm. Kaut arī vēja nebija, nolēmu – labāk, lai ir karstāk ,nekā slimam pārsalt. Aizgāju līdz senlejas malai. Apstājos un paskatījos uz lejā plūstošo rudenīgo Gauju un mežiem - kāds majestātiskums - Latvija. Tādas sajūtas var būt tikai šeit . Kopā ar pārējiem dodamies lejā no kalna uz starta vietu. Cenšos neiekāpt daudzajās ūdens lāmās, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu sausas kājas(starp citu man tas izdevās līdz distances beigām).Starts paredzēts kalna pakājē. Starta zonu ierobežo divas lentas, taču priekšā pamatīgs purvs. Man blakus stāvošie 55.km-ki spriež, ka slapjumu apies pa labo malu ārpus lentām. Es sekošu viņiem. STARTS ! Pa labo pusi skrienu un eju kalnā, krosenes labi tur. Drīz jau kalna gals ar fotogrāfiem un atbalstītājiem, un trase pagriežas pa labi. Skrienu mierīgi – man šodien galvenais tikt līdz galam, bet ja nu būs galīgi švaki, tad ... nu redzēs. Gar slimnīcu un lejā Lakstīgalas gravā. Slidens, taču normāli noskrienu lejā ,visi kulturāli, neviens garām nespraucas un netrako. Pa kreisi un pirmās trepes augšup. Pērn šeit skrējām lejā, bija ļoti bīstami, labi, ka nomainīja virzienu. Atsevišķi pakāpieni salauzti vai to vispār nav.Kāpjam.Virsotne. Pa labi gar bobsleja trasi un atkal lejā( pērn bija augšā).Te jau riktīgi slidens. Cenšos piebremzēt ātrumu un uzreiz mazliet piezemējos uz dibena, tāpēc turpmāk vairs nebremzēju un tāpat kā pārējie skrienu un lecu zigzagiem. Pašā apakšā pa kreisi un purvaina vieta.Aiz mājas pa labi un sauss ceļš. Skrienam taisni, tad pagriežamies pa labi un gar Gauju. Arī šīs vietas pazīstamas. Sākas asfalts un pēc brīža skrienam garām starta vietai. Paskatos pa labi un nodomāju-šajā kalnā sodien vairs nebūs jāskrien un tas jau ir labi. Asfalts, skrienu pa maliņu blakus tam. Visi mazliet paretojušies. Man priekšā skrien meitene (33 km) ar pleijera austiņām ausīs. Nez vai tas radīs kādu papildus ērtību, manuprāt, apgrūtinājumu. Gaujas tiltam skrienam pa apakšu un pa labi kalnā uz Siguldas pilsdrupām. Pretī skrien Aivars Uzuls – jau no kalna lejā, bet man vēl kalns priekšā ar trepēm. Šīs trepes jau labākas ,var redzēt, ka nesen mainīti atsevišķi pakāpieni. Kāpju, drīz kalna gals, skrējiens cauri lielajiem pilsdrupu vārtiem un pa kreisi. Skrienam pa šauru taku apkārt Krusta kalnam, vienubrīd lēzens grieziens pa labi ,bet pa kreisi lejā 10 -15 m krauja, apaugusi ar sīkiem kociņiem. Nobīties nepaspēju, bet paliek mazliet savādi. Un uz leju, ļoti slidens, taču skrienu ātri un pat apdzenu. Atkal pa kreisi, pāri Gaujas tiltam un pa labi. Līdzena vieta, skrējiens cauri mežam , var atkal atvilkt elpu. Skrienu mierīgi, pēc pašsajūtas. Gūtmaņa alas autostāvvieta un pirmais dzirdināšanas punkts.Uz pirmā galda glāzēs brūns šķidrums,uz pārējiem diviem balts.Uzreiz prasu,kurš ir sporta(dzeru tikai to).Vīrietis atbild,ka trešais,un tad pamanu,ka tas tiešām ir mazliet tumšāks.Izdzeru-labs,uzsildīts.Pa kreisi paliek suvenīru tirgotāji,dodos uz Gūtmaņa alu. Trases malā kāda sieviete tirgo vafeles vai kaut ko līdzīgu,tas nav mums. Un ...sākas garās trepes.(Kādreiz jaunībā ap 1968.gadu mums peldētājiem šeit tika rīkotas rudens treniņnometnes un tad bija tāds elements – 2 reizes pa 3 apļiem –viens aplis: starts pie trepēm,augšā,pa kreisi,lejā līdz Krimuldas kāpumam un gar kalna pakāji atpakaļ.Atceros to kā vienu no vissmagākajiem treniņiem.) Kāpju,stāvākajās vietās ,piepalīdzot ar rokām-četrrāpus.Esmu virsotnē.Tur kontrolpunkts, meitene ar puisi pieraksta dalībniekus. Aiziet lēzeni uz leju.Pa kreisi paverais fantastisks skats –atkal redzama visa Gaujas senleja, tās pretējais krasts.Sākumā nav slidens,taču paliek arvien stāvāks un reizē arī slidenāks.Esmu lejā pie Vikmestes takas,pagrieziens pa labi un aiziet augšā pa trepēm Krimuldas pilsdrupu kalnā.Atkal stāvs garš nogurdinošs kāpums.Kalna galā jau jūtams stiprāks pagurums.Turpinu skriet, jo zinu , ka drīz jābūt bruģētajai takai uz leju , kur varēs atpūsties.Lejup uzņemu ātrumu,taču ne pārāk.Serpantīns beidzas, pa kreisi trepītes , kas nogriež serpntīna līkumu.Skrienu blakus trepēm pa labo pusi un drīz vien esmu pļavā.Trase aizvijas pa labi uz Gaujas tiltu.Šķērsoju to un augšā pa apļa pēdējām trepēm. Kalnā galā atbalstītāju pulciņš.Tas uzmundrina.Pa labi.Vieniem finišs,citiem – nākošais aplis.Man nākošais.Laiks 1 stunda 30 minūtes.Dzeršanas punkts,paņemu savu sporta dzērienu,te jau pie galda pielikta lapiņa ar uzrakstu – kāds ir kāds dzēriens.Izdzeru – taču ,ak šausmas – dzēriens ledus auksts! Neko darīt, skrienu. Jūtos kaut kā labāk, jo ir gandarījuma sajūta par pieveikto pirmo apli.Dalībnieku skaits krietni samazinās,labāk redzama trase, it īpaši, skrienot lejup. Godīgi atstrādāju distances trešo ceturtdaļu un nesteidzoties nokļūstu Gūtmaņa alas pakājē.Pirms tam mani apdzen 3 dalībnieki, taču nemēģinu dzīties pakaļ.Dzeršanas punkts.Izdzeru joprojām silto sporta dzērienu un izsūcu sulu no divām apelsīnu šķēlēm.Tagad te daudz tūristu. Ar ģimenēm, ar bērniem.Brīžiem pat mazliet traucē, jo jāskrien apkārt. Dzird tikai krievu valodu, laikam tūristi no Krievijas. Dodos augšā.Ik pa brīdim kāds nāk pretī. Smagi. Eju ar visā četrām. Negaidīti priekšā atskan jautājums: „ I skoļko Vam za eto platjat ?( Un cik Jums par to maksā ? krieviski).Paskatos uz augšu,tur divi jauni puiši.Neko neatbildu. Uzreiz seko nākamais: „I čto že Vas goņit ? „ (Kas Jūs dzen?) Gandrīz automātiski atbildu : „Lubovj !” (Mīlestība !) . Kādu brīdi domāju, ko esmu pateicis, taču nogurums paņem savu. Kad esmu kalna galā, izdaru straujāku kustību un sajūtu,ka labās kājas muskuli zem ceļa viegli pieķer,uzreiz atlaižu, jo var sekot krampis.Gabaliņu eju.Tad no kalna sāku uzmanīgi skriet.It kā viss kārtībā.Pa ceļam dažas tūristu ģimenes cenšas izbrist mūsu saārdītās dubļu takas, apskrienu viņus. Priekšā priekšpēdējais – Krimuldas pilsdrupu kalns.Sāku uzmanīgi kāpt.Mani apdzen,uzsaucot Raimond , turies! Pasmaidu,ļ oti palīdz. Atkal eju, ar rokām piepalīdzot.Kalna gals pavisam smags. Galvā tikai viena doma, kaut nesarautu krampji, tad paskriet vispār nevarēšu. Lēnām lejā pa serpantīnu.Vēl tikai Gaujas tilts un pēdējais kalns... .Skrienu pāri tiltam, ļoti daudz ekskursantu, visi vēro mūs un atbalsta.Pēdējās trepes! Eju uzmanīgi, man no muguras divi jauni puiši –tūristi.Tā mēs trijatā uzkāpjam kalnā. Atkal skan līdzjūtēju uzmundrinājumi. Pa labi un FINIŠA taisne(līkne gan) ! Skrienu , aiz manis neviena nav. Mierīgi finišēju. Laiks 3 stundas 17 minūtes.Distance pieveikta! Plānotais izpildīts! Paņemu putru. Garšīga, zapte jau klāt. Blakus stāv Deniss ar Moniku, jau pārgērbušies. Šoreiz Monika tev gan „ielika” –tā Deniss. Neko neatbildu,tikai pasmaidu.Tā mums tāda neformāla sacensība. Paliek vēss, pārģērbjos un braucu mājās. Un tikai tad, kad ieeju pirtī, siltums apņem nogurušos locekļus, sāku lēnām pārdomāt šāsdienas notikumus. Visupirms, nevienam neieteiktu atkārtot manu šāsdienas varoņdarbu, proti, skriet tādu trasi pusslimam. Jāsaprot, ka tā ir ļoti nopietna papildus slodze sirdij.To man uzreiz arī brīdināja veterāns, pieccīņas treneris Ainārs Leja. Taču man ļoti gribējās ar šo skaisto maratonu pabeigt 2009.gada sezonu.Nu kā ir ,tā ir.Viss ir labs, kas labi beidzas. Un vēl par to mīlestību.Bez šīs dzīves mīlestības es nevarētu startēt un finišēt. Man ir vajadzīga iespēja pabūt vidē, kur valda pozitīva aura gan no dalībnieku, gan no skatītāju puses.Tas viss arī palīdz un iedvesmo . Un visam tām pāri Siguldas skaistums.
Citas fotogrāfijas šeit : http://picasaweb.google.com/17Raimonds/SalomonSiguldasMaratons#
