Pjuhajarve(Svētezers igauniski) sagaidīja ar lielisku saulainu laiku un sacensību svētku sajūtu.Novietoju autiņu blakus Mārcim.
Paldies viņam,ka izskaidroja, kam domāti ir līdzdotie maisi T1(mix1) un T2(mix2) un kas tur jāliek iekšā. Iestiprināju 2 pudeles ar dzērienu ar želeju uz riteņa, vienu mazo želeju papildus pietinu pie rāmja ar skoču aiz gala,lai noraujot,tā uzreiz būtu vaļā.Mārcis parādīja kādas piecas palielas iegarenas bulciņas, kuras viņš ņemšot līdz , salicis velokrekla kabatās. Nodomāju, ka man laikam distancē būs „vakars” , jo uz uz tik pamatīgu ēšanu , laikam jau pieredzes trūkuma dēļ, velosegmentā es nebiju sagatavojies.Drošības dēļ T2 maisā iemetu vēl vienu želeju(kura tur arī palika neizmantota).Pēc finiša izrādījās, ka Mārcis visas savas bulciņas ir pazaudējis :-))) , kratoties pa nelīdzeno šoseju.(filmās rāda,ka gangsteri , lai izmuktu no policijas izber naudu :-))) Vispār ļoti grūti bija atrast kādu līdzenāku posmu, lai vienu roku noņemtu no stūres un pāris sekundes padzertos no pudeles, kur nu vēl ēst kaut ko citu, ko veselu nevar uzreiz iebāzt mutē(kādam gan jābūt ģīmim, lai tur iestūķētu pusi baltmaizes batona).Salicis mantas maisos, devos tos izvietot norādītajās vietās.Ķiveri, numuru ar jostu un brilles uzliku uz velo stūres, citi tās ņēma līdzi T1 maisā.
Velku hidru un cenšos kaut ko neaizmirst.Brilles ir.Eju ezerā,mazliet papeldu.Īpaši neviens neiesildās.Iestājos pa vidu pirmajā rindā. Tiesnesis kaut ko stāsta igauniski un pēkšņi izšauj.Starts ! 
Es esmu priekšā un cenšos aizmukt no aizmugurē peldētājiem,kas arī labi izdodas.Aiz pirmās bojas mazliet samazinu tempu un tā līdz beigām peldu vienmērīgi uz garu airējienu.Mazliet grūti kādu brīdi bija saskatīt pēdējo boju ar melno lentu.Tuvojos krastam.Skrienu ārā.Rauju nost hidru.Gandrīz aizmirstu savu numuru -78. vai 87., nav jau kur paskatīties, uz vaiga rakstīts,bet spoguļa te nav.Atrodu 78.maisu – manējais !!! Cik labi ! Nevaru hidru iebāzt tai maisā,nometu viņu meitenēm tāpat,varbūt par to nediskvalificēs.Skrienu,ķeru ķiveri.riteni un aiziet. Viens kalns,otrs vēl stāvāks,Nekas zināju, ka tā būs. Skatos apkārt – tepat Ivars Kassalis un Kristaps Plonis.Braucam.Pēc kādiem 10 km mūs noķer Toms.Tā arī braucam.Pirmajā aplī vidējais ātrums ap 35 km/h.Nolemju braukt vienmērīgi,netrakot,maksimāli izmantot savu inerci nobraucienos.Otrā apļa sākumā no manis aiziet trijotne.Nepārdzīvoju.Vēl priekšā 2 apļi -60 km.Pirmajā kalnā paņemu organizatoru sporta dzēriena pudeli-foršs atdzesēts- un turpmāk lietoju tikai to. Es nevienu neapdzenu un mani apdzen galvenokārt stafetes dalībnieki.Lai skrien svaigie spēki! Apļa otrajā pusē ap 20.km ir pagrieziens pa labi,itkā mazliet pret kalnu, ļoti grubuļains asfalts,pretvējš – ātrums nokrīt uz 20-22 km /h,ārprāts.Skatos,ka priekšā braucošajam stafetes dalībniekam neiet vieglāk.Tātad te tāds pagrūts posms.Drīz vien atkal viss aiziet gludi.Trešais aplis.Braucu viens pats.Aplis iet uz beigām.Mani apdzen Mārtiņš Pevko.Lai ! Atpūšos ,cik nu tas ir iespējams,griežu pedāļus biežāk ,ātrums krīt.Tuvojos mix zonai.Nolieku riteni,apsēžos un kārtīgi, nesteidzoties velku kājās zeķes un krosenes.Priekšā 21 km ! Aiziet , ieķeru ūdeni,skrienu.Sākas kalniņi,visus skrienu.Pretī skrien Anatolijs,Kuzmenko,Toms,Ivars,Kristaps.Pirmā apgriešanās nav tālu.Skrienu atpakaļ.Nevaru saprast attālumus.Skriešana pa asfaltētu celiņu, pārsvarā ēnainu.Atkal esmu pie ezera,apēdu apelsīnu (izsūcu tikai sulu un izspļauju). Skrienu tālāk , atkal pagarš kāpums.Pēc tam uz leju,gar ezera krastu pa sauli.Atceros šo ceļu .Šeit gāja Tartu maratona 133 km velo trase.Patīkami,pazīstamas vietas. Atkal pretī skrien mūsējie.Anatolijs krietni apsteidz Kuzmenko.Toms arī priekšā.Sākas kāpums,tad vēl lielāks ... un kalna galā apgriešanās un dzirdināšanas punkts.Apēdu savu apelsīnu, iedzeru ūdeni un lejup. Taisnais gabals un atkal kalns.No kalna lejā un pirmais aplis pabeigts.Uz rokas uzliek sarkanu lenti.Apstājos, iedzeru ūdeni, paņemu apēdu želeju.Uz mirkli noreibst galva.Sāku skriet otru apli.Tagad saprotu,ka galvenais būtu finišēt.Kalnu uzeju kājām, taisno gabalu un uz leju skrienu.Pirmā apgriešanās - otro reizi.Mani apdzen daugavpilietis Rihards Ganuļevičs un uzmundrina,tas palīdz. Un nu jau ezers. Finišē Anatolijs.Man vēl priekšā 3 kāpumi un ap 6 km distances.Skrienu nesteidzoties.Pretī nāk Mārtiņš Pevko – kāpēc tik ātri,viņam bija jābūt aiz Toma. Viņš izstājas !!!No comment ! Ko darīt man, nu baigi smagi un priekšā tas pretīgais apgrieziena kalns.Nepieļauju domu par izstāšanos.Atcerējos kā Ivars Kassalis LČ Ādažos autopilotā nokļuva līdz finišam un nokrita bez jūtām,bet tomēr Finišēja.Skrienu.Sākas kalns.Eju.Kalna gals. Dzirdināšana.Nesteidzoties izdzeru ūdeni,apēdu apelsīnu.Pieskrien Deniss.Uzmundrina –tagad, Raimond , tikai no kalna lejā! Skrienu lejā.Ar acīm pavadu tos pretim skrejošos, kam vēl jāskrien šajā kalnā,dažiem pat nav sarkanās lentes uz rokas, tātad vispār tikai pirmais aplis.Pretī skrien Karina, Aleksandrs Serovs,Monika un apbrīnas vērtais Mārtiņš Drusts(viņš ir pelnījis medaļu par varonību, jo nopeldēt un nobraukt velo ar vienu roku ...neaptverami !!!).Skrienu kopā ar igauni Alo Alunurmu un sarunājamies angliski, viens otru uzmundrinādami-tā vieglāk.Sākas pēdējais kalns.Eju.Kalna galā sāku skriet un tad uz leju .Pēdējie 200 m,ar acīm meklēju finišu.Tepat jau tas ir.Pēdējais pagrieziens pa labi.Finiša taisne,pēdējie 100m
un ...viss.Pjuhajarves pusaironmena finišs - 5:38,12 .Ar trīcošām kājām nokāpju pa trepītēm.
Skatos ,finišējušie guļ zālītē, liekos guļus turpat.
Toms prasa,nu kā ir ? Nevaru neko atbildēt, jo nevaru atjēgties. 
Eju uz ezeru,it kā gribas nopeldēties.Taču pēc brīža paliek auksti,sāk kratīt drebuļi.Tad dodos uz karstā ūdens baļļu pie finiša,
ielienu iekšā un ak, svētlaime ! –tas bija tas , kas bija vajadzīgs.Pakāpeniski,vērojot no baļļas finišējošos un skatītāju ovācijas , sāk atgriezties apziņa un sāku apjēgt, ka esmu pieveicis savu pirmo pusaironmenu.Skatos uz zaļajām koku lapām virs galvas, ķermeni patīkami silda ūdens, lēnām atgriežos īstenībā.Vai tā ir laimes sajūta?Noteikti. Finišē Andis Plakans(1963,Rīga,laikam pirmo reiz startējis šogad Vaidavā un šis sporta veids viņam tik ļoti iepaticies,ka riskējis uzreiz pusaironmenu un to pieveicis) 6:44,15 . Viņš ierāpjās baļļā un stāsta, kā brasā peldējis bez hidras un sācis salt. Bet tagad gan pēc finiša laimīgāku cilvēku par viņu nevarot atrast. Atliek tikai piekrist.Drīz sāksies apbalvošana,jāsavāc drēbes,velo, jāpārģērbjas. Vakarā apsolīts Ivo Linnas koncerts.Jāpiemin lieliska sacensību organizētība un atmosfēra ļoti skaistā vietā Svētezera krastā.Skaistās ēkas un terases papildina viena otru.Igauņi ir sarīkojuši īstus triatlona svētkus un nav kauns par to apskaust viņus.
Pēc apbalvošanas, garšīgām organizatoru sarūpētām vakariņām un kafijas sākas koncerts , kas beidzas ap pusnakti.Pjuhajarves triatlons ir izskanējis.
Foto skat.manā albumā http://picasaweb.google.lv/17Raimonds
Raimonds Garenčiks
